Lai dārzs būtu līdzsvarota un bioloģiski daudzveidīga sistēma, tam nepieciešams piesaistīt bites, derīgos kukaiņus, putnus un citus palīgus. Varam izdalīt četrus derīgo kukaiņu veidus:

               1)plēsīgie kukaiņi – apēd kaitēkļus, ierobežojot to izplatību, piemēram, mārītes. Pieaugusi mārīte savas dzīves laikā spēj apēst 5000 laputu. Arī mārītes kāpurs apēd 50-60 laputis dienā.

               2)parazītiskie kukaiņi – tie dēj olas citos kukaiņos vai kukaiņu olās. Augošie kāpuri iznīcina savu saimnieku.

               3)apputeksnētāji – bez šo kukaiņu palīdzības mums nebūtu sēklu, ogu un augļu.

               4)nezāļu ēdāji - daži kukaiņi ēd tieši nevēlamos augus.

​

        Kā jebkurai dzīvai radībai, arī kukaiņiem nepieciešama barība, patvērums, ūdens un pareizie apstākļi, lai vairotos. Lai ieinteresētu derīgos kukaiņus apmesties dārzā uz dzīvi, nepieciešams sastādīt tiem tīkamus augus, kas piedāvā putekšņus un nektāru, lapas, ko ēst kāpuriem, vai patvērumu plēsīgajiem kukaiņiem.  Daudzi no šiem augiem skaisti zied, ir dekoratīvi un arī daudzfunkcionāli – pārtikas augi, garšaugi, ārstniecības augi vai arī sniedz ko citu. Plēsīgajiem un parazītiskiem kukaiņiem nepieciešams dzīvžogs, nezāļains nostūris vai nepļautas zāles laukums, kur pastāvīgi pieejams medījums. Ja dārzā iznīdēsiet visus kaitēkļus, pazudīs arī derīgie kukaiņi. Parūpējieties, lai dārzā visu sezonu ir ziedoši augi, kas nodrošinās kukaiņiem iespēju baroties un vairoties. Jūsu dārzs būs daudzfunkcionāls un skaists.

​

        Daudzi derīgie kukaiņi dēj olas un pārziemo atmirušos augos – nobirušās lapās, malkas un žagaru kaudzēs, nokaltušos stublājos, mulčā un citur. Tāpēc nokaltušo augu novākšanu no dārza vajadzētu atlikt līdz pavasarim.

​

        Derīgajiem kukaiņiem piemēroti augi:

Āboliņi, pienenes, biškrēsliņš, pelašķis, burkāns, salvija, cīnija, dille, facēlija, ehinācija, raudene, griķis, saulespuķe, topinambūrs, nātres, tauksakne, dzeltenā ilzīte, pļavas ķimene, krūzmētra, kosmeja, laimiņi, lavanda, krese, lobēlija, lucerna, mārsils, melisa, monarda, pētersīlis, pretējs, rudbekija, samtene, vīķis, vīrcele un daudzi citi.

 

        Ja dārzs ir neliels, augus var izvietot atsevišķā dobē. Lielākā dārzā vēlams tos iestādīt starp esošajiem augiem. Mūsu pieredze rāda, ka, stādot aromātiskos un nektāraugus starp dārzeņiem, kaitēkļu vairošanās tiek ierobežota. Līdz ar to mūsu dārzā "Sevis izzināšanas un harmonizēšanas parkā" kaitēkļu apkarošana nav aktuāla.