Vienā dobē stādot dažādu sugu augus, jūs varat radīt apjukumu kaitēkļos. Šāda veida stādījumi sajauc augu aromātus, kas apgrūtina to orientēšanos. Aromātiskie augi ir lieliski palīgi.

Stādot monokultūras, mēs nodrošinām ideālus barošanās un vairošanās apstākļus kaitēkļiem.  Jo lielāks attālums kukainim ir jāpārvar, lai nokļūtu no viena auga pie otra tāda paša auga, jo lielāka iespēja arī tam pašam kļūt par kāda cita barību, piemēram, putna.

​

                Stādot blakus augus ar dažādu sakņu sistēmu, pilnīgāk tiek izmantotas barības vielas, jo tās tiek ņemtas no dažādiem augsnes slāņiem. Piemēram, saulespuķes saknes iestiepjas 2-5 m dziļumā, baltās sinepes - līdz 2m, vasaras vīķu saknes 0.5-1.2m.

​

                Arī virs zemes veidojas dažādi augu stāvi ar atšķirīgu vajadzību pēc saules gaismas. Saulespuķe stiepjas augstu pretī saulei, ķirbis ložņā pa apakšu, nosedzot ar savām lielajām lapām augsni un saglabājot tajā vairāk mitruma, pupiņas pakāpjas pa saulespuķes stumbru. Šādi kombinējot un veidojot līdzsvarotas sistēmas, augi palīdz viens otram un mēs ietaupām savus resursus.

Katram augam ir arī atšķirīgas prasības pēc barības vielu elementiem un to daudzumiem – citam vienu un to pašu elementu vajag vairāk, citam mazāk. Līdz ar to augsnē esošo barības vielu patēriņš kļūst līdzsvarotāks, un nav tik svarīgi rūpīgi ievērot augu seku. Siena mulča dobē sabalansēti papildinās nepieciešamās barības vielas.

​

        Mūsu praksē pārbaudītas kombinācijas:

*selerijas, kreses un kāposti

*sīpoli un burkāni

*zemenes un ķiploki

*kreses un kartupeļi

*saulespuķes, kolrābji, brokoļi un ķirbji

*dilles un gurķi

​

                Mūsu dārzā ik pa dažiem metriem ir aromātisko augu grupa – lupstājs, biškrēsliņš, raudene, salvija, vībotne, vērmele, ķimenes, lielās kreses, kliņģerīte, piparmētras, samtenes, vīgriezes, pētersīlis, sīpoli, ķiploki un citi. Līdz ar to kaitēkļu apkarošana nav aktuāla nodarbe.

​

                Vērmeles vajadzētu stādīt dārza malā, jo tās var bremzēt citu augu augšanu un attīstību. Bijām sastādījušas starp vērmelēm kāpostus, tie neizauga pat ābola lielumā. Mazliet tālāk iestādīti tādi paši stādi attīstījās labi.