©2018 by Skolu dārzi

Ikšķiles Brīvās skolas stāsts

Idejiskais pamatojums un iedvesmas avots ir japāņa Šininči Suzuki mūzikas mācīšanas metode. http://www.suzukimetode.lv

"Ikvienam piemīt talanta dīglis. Šī dīgļa attīstīšanās par brīnišķīgām spējām ir atkarīga no tā, kādā augsnē tas aug," - tā rakstīts Suzuki metodes mājaslapā. Mēs to esam pārbaudījuši uz savas ādas gan apgūstot mūziku, gan sējot un audzējot dārzā.

2005. gada pavasarī dzima ideja, izveidot dārzu, kurā darbojas tie bērni, kuri to vēlas

Pavasara vecāku talkā izveidojām vietu saules mandalas veidā un sākām “dalīt” zemi tiem, kuri vēlas darboties.

 

Šajā pavasarī būs jau 4. gads, kad darbojamies ar bērniem dārzā un ir izkristalizējušies principi, kurus vērts ievērot, lai sistēma darbotos:

  • Dārzs atrodas blakus spēļu vietai, lai bez liekas piepūles var katru dienu pieiet pie dārza un aplūkot, kā augi tur jūtas.

  • Dārzā drīkst staigāt tikai pa taciņām, arī ziemā, un nedrīkst skriet - ir pietiekoši daudz telpas blakus dārzam skriešanai, dārza teritorijā ejam soļiem.

Kā radās bērnu Saules dārzs Ikšķiles Brīvajā skolā

Bērni uztver - uzsūc sevī to, kas atrodas vidē, kurā viņi aug. Ja cilvēka bērns nokļūst mežā un to pieņem vilcene audzināšanā, viņš izaug par vilku. Cilvēks pārvietojas uz četrām, plosa medījumu kā vilks, viņam pat izveidojas biezs apmatojums. Pasaulē ir reģistrēti vairāki šādi gadījumi.

 

Mūsu smadzenes mācās atkārtojot to, ko redzam apkārtnē.

Tā mēs apgūstam valodu, kura skan vidē, kurā bērns aug  - vieni bērni iemācās japāņu valodu, citi latviešu, citi angļu, tieši tajā dialektā, tajā marierē, kurā runā ļaudis, kas ir ciešā saskarē ar bērnu. Suzuki mūzikas mācīšanas metode balstās uz šo pašu valodas apgūšanas principu - vecāku uzdevums ir atskaņot mūziku vidē, kurā bērns atrodas, šādi veidojot viņam muzikālo dzirdi un bērns spēj spēlēt mūzikas instrumentu pēc dzirdes. Bērns vispirms iemācās spēlēt - tāpat kā iemācās runāt, un tikai pēc tam mācās notis, tas ir lasīt.

 

Šo mūzikas mācīšanas metodi pārbaudīju uz saviem trim bērniem, un pārliecinājos, ka šie principi patiešām darbojas.

Turklāt šie principi darbojas uz jebkuru mācīšanos - gan mājsaimniecības prasmju, gan attiecību, gan arī dabas apgūšanu.

 

Ikšķiles Brīvajā skolā bērniem ir iespēja katru dienu doties laukā un izjust visus četrus gadalaikus un laika apstākļus — lietu, sniegu, vēju, sauli.

 

  • Katram dārziņam ir piederība - pie dārza bērns pieliek plāksnīti ar savu vārdu kā zīmēšanā, katram ir sava lapa uz kuras bērns zīmē.

    • ir iespējams arī saimes/klases kopējs dārziņš, tomēr tad skolotājam ir vadošā loma un darbs ir savādāks

  • Lai bērns iegūtu iespēju kopt savu dārzu, viņam ir jāatrod pieaugušais un jāizsaka sava vēlme darboties dārzā, tikai pēc tam viņam tiek dota šī iespēja.  Ir ļoti būtiski, lai bērns izrāda iniciatīvu darboties, jo tad viņam ir pavisam cita motivācija. Darboties savā dārzā ir gods un tas dod prieku, kas ir obligāti priekšnosacījumi, lai šī sistēma darbotos.

  • Bērns pats lemj, ko dārzā stādīs, pieaugušie ir konsultanti un padomdevēji, palīgi, sagādā  sēklas un stādus, bet par konkrētiem augiem, to izvietojumu lemj bērns.

  • Ražu no dārza drīkst lietot tikai saimnieks. Ja kāds cits vēlas, tad viņam jārunā ar saimnieku un jālūdz atļauja. Ņemšana bez atļaujas uzskatāma par zagšanu.

    • ja kādam saaudzis ir kaut kas vairāk, kā pašam nepieciešams, viņš dalās ar citiem. (Dalās arī ar stādiem, ievāktām sēklam)

  • Bērni, kuri jau apguvuši pamata prasmes, ļoti labprāt palīdz iesācējiem.

  • Bērni, kuri jau “izauguši” no mazā dārza, var sākt darboties lielajā, skolas virtuves dārzā.

Ieguvumi

  • Bērni, kuri kopj dārzu augus zin, nevis mācās par tiem no grāmatām. Piemēram, ja bērns būs iesējis burkānu, novācis ražu un vēl ieguvis tā sēklu, viņš šo augu zinās daudz daudz dziļāk nekā vienu reizi izlasot grāmatu.

  • Bērni zin, kuri augi Latvijā ir izaudzējami un nedzīvo ilūzijās, ka iespējams pie mums laukā izaudzēt ananāsus vai apelsīnus. (Pirmajā gadā tās bija tās, kultūras, kuras viņi vēlēj;as savā dārzā audzēt)

  • Bērni iemācās sekas savai darbībai - “ko sēsi, kā sēsi, kā kopsi, to pļausi”

Praktiski padomi, kurus viengadīgos augus esam atraduši kā piemērotus skolas dārzam, kurā bērni parasti darbojas līdz maijam vai varbūt jūnijam un atgriežas septembrī:

mēnešzemenes - jāizaudzē stādiņi. Tās ir ļoti pateicīgas, jo ražo agri un līdz vēlam rudenim;

skābenes - pavasara ražai, rudenī stāstām par skābeņskābi un vecās lapas neēdam.

agri pavasarī var sēt redīsus, burkānus, īpaši labi krāsainos burkānus,

agros cukurzirņus, ja bērni ir skolā līdz Jāņiem

bietes ir viegli izaudzēt, bet bērni nav lielā sajūsmā, jo jānes mājās vārīt, nevar svaigas ēst

lobāmās kāršu pupiņas, ja var nodrošināt kārtis

kāršu sviesta pupiņas var tādā gadījumā, ja vasarā arī nāk uz dārzu ievākt ražu.

Ja bērni ļoti vēlas stādīt tomātus, labāk pastāstīt par ogu fizāļiem, kuri septembrī būs izauguši un ēdami, kamēr lauka tomāti septembrī jau būs sapuvuši, jo līdz 15. augustam jānovāc, vasaras nogalēs migla, veicina puves attīstīšanos.

  • Bērni mācās attiecības savā starpā, respektēt robežas, ievērot noteikumus, dalīties un priecāties par paveikto, priecāties par skaitumu dabā.

  • Bērni mācās dalīties ar pārpalikumu, dot un arī lūgt, saņemt no citiem.

  • Bērni izzin augsnes procesus, dzīvās radības tajā utt.

  • Bērni mācās rēķināt - cik sēklas vajadzēs, cik daudz augus, kā sadalīt zemes gabalu.

  • Bērniem ir iespēja nobaudīt sava darba augļus, kas ir pats veselīgākais ēdiens.

  • Arī tie bērni, kuriem nav sava dārza pastarpināti caur vidi iegūst zināšanas par dabas procesiem un augiem.

Dārzu var izmantot dabaszinībās un citos priekšmetos ziemā kā piemēru uz ko atsaukties, jo tas veido bērnos asociācijas ar reālo dārzu.

Dārzs rāda reālu jēgu latviešu gadskārtu svētkiem, piedod kopveselumu.

Piemēram, Meteņos modinām zemi un dzenam prom kurmjus, Lieldienās iešūpojam auglību, ūsiņosvairojam gaismu, apjumībās izvērtējam ražu, Miķeļdienā gatavojam ugunskura zupu un pateicamies par zemes dāsnumu.)

Caur dārzu un gadskārtu svētkiem bērniem ir iespēja gada cikliskumu sajust ar visām maņām un attiecināt uz sevi, kas ir daudz dziļāk par uz skatuves noskaitītu tautasdziesmu un dzīvāk par mirgojošajos ekrānos pavadīto laiku. :)

Ķirbjus labāk stādīt atsevišķā vietā, jo tie spēcīgi ložņā.

Ķirbji bērniem ļoti patīk un ir viegli izaudzējami.

Piemēroti ir patisoni, ja atrod garšīgu šķirni, kura ir glabājama.

Bērni būs sajūsmā par patisonu izskatu un tie ir krūmveida, tāpat kā kabači, kas atvieglo dārza plānošanu

Rozžkāpostus, lapu kāpostus,

samtenes, kliņģerītes, citi ziedi pēc pašu patikšanas,

saulespuķes — bērni par tām ir sajūsmā.

 

Ja ir iespēja, ļoti labi ir jūlija pašā sākumā iesēt cukurzirņus, tad tie būs izauguši septembrī.

Rudenī dārzā sastāda pavasara sīpolpuķes, jo tās dod milzu prieku - jo dažādākas, jo labāk, lai bērni var “ciemoties” viens pie otra un aplūkot dažādību.

 

Par ravēšanu vasarā - dārzu maksimāli mulčē un, ja iespējams, bērnus aicina arī vasarā vismaz reizi 2 nedēļās atnākt apskatīt un apkopt dārzu, ja to nevar nodrošināt, par kopšanu vajag parūpēties kādam pieaugušajam.

Dārzu veido tā, lai nav jālaista - mulčēšana  to nodrošina.

 

Darbojoties dārzā būtiski paturēt prātā sākotnējo ideju, kamdēļ katrs to uzsākām darīt, kā arī to, ka šai darbībai jāsniedz prieks un gandarījums!

IBS dārzniece Sandra Stabinge

This site was designed with the
.com
website builder. Create your website today.
Start Now