Ezis ēd sliekas, vaboles, gliemežus, mitrenes, simtkājus, insektus, zirnekļus un ieplīsušas olas. Neatsakās arī no maitas, labprāt notiesā arī kaut ko no augu valsts.

​

        Lai arī kādreiz eži tika klasificēti kukaiņēdāju kārtā, tie nebūt nebarojas tikai ar kukaiņiem.

        Eži ir visēdāji un barojas arī  ar gliemežiem, vardēm, krupjiem, čūskām, putnu olām, maitu, arī        sēnēm, saknēm, ogām un augļiem, piemēram, melonēm. Viens ezis spēj uzturēt vidēji lielu dārzu tīru no kukaiņiem, jo katru nakti apēd apmēram 200 g kukaiņu un līdz 40 gliemežiem. Diemžēl kukaiņi, kas apstrādāti ar pesticīdiem, ietekmē arī ezi un var izraisīt pat tā nāvi. Ir plaši iesakņojies nepareizs uzskats, ka ezis jāpiebaro ar pienu. Tas ir dzīvniekam kaitīgs un izraisa vēdergraizes.

 

        Dārza malā, sausā un no cilvēkiem netraucētā vietā krauj zaru, žagaru, kritalu, sausu lapu kaudzi apmēram 1 m diametrā. Šo darbu vēlams veikt vecā mēnesī, lai māja būtu sausa un nesagāztos. Ja pavasarī māju paredzēts pārvietot citā vietā, to nevajadzētu darīt ātrāk kā maija beigās, jo ezis mitekli izmanto, līdz iestājas ilgstoši silts laiks. Žagaru kaudzes arī nevajadzētu dedzināt, tās nepārkraujot.