Dārza stādīšana
Padomi un ieteikumi dārza vietas izvēlei un kultūraugu stādīšanai
Materiālu sagatavojis LLU Daŗzkopības institūta eksperts Edgars Rubauskis
Augļu dārza ierīkošanas un kopšanas pamati
"Arī bez savas ābeles un upenes latvisks dārzs, šķiet, tomēr nav iedomājams"
Augļu dārzam piemērotākā vieta būtu saulaina lēzena nokalnīte, kur no valdošiem vējiem kociņus pasargā koku vai krūmu stādījumi.
Augļu dārziem viss piemērotākā vieta atrodas augstāk par apkārtējo apvidu, kas ļautu aizplūst aukstajām gaisa masām, neskatot dārzus. Nedrīkst stādīt vietās ar apgrūtinātu gaisa cirkulāciju, slikti drenētās, ūdeni necaurlaidīgās augsnēs. Augļkokiem pirmos 2-3 gadus pēc iestādīšanas nepieciešams apdobes turēt tīras no nezālēm, jo pretējā gadījumā nezāles netiek cauri barības vielas. Rindas augļu dārzam labāk stādīt ZD virzienā, kas ir saules spīdēšanas virziens. Stādīšanas attālums ir apmēram 6m. Vēlams rindstarpās izveidot labi koptu zālienu, lai nopļauto masu varētu izmantot apdobju mulčēšanai.
Pamatprincipi augļkoku veidošanā:
-
vainagu veidot plakanu;
-
vainags jāizgaismo un jāpazemina;
-
jāsāk veidot no augšas;
-
augšējā daļā neatstāt nevienu resnu zaru;
-
labāk izgriezt vienu resnu zaru, nekā daudz un sīkus;
-
jo resnāks zars izgriezts, jo garāks stumbenis - celms jāatstāj;
-
jāizgriež visi bojātie zari.
Stādīšanas dziļums:
-
Ogulājus – jāņogas, upenes, ērkšķogas stāda dziļāk, kā tie auguši kokaudzētavā. Tas veicinās papildu sakņu veidošanos. Stādot avenes un zemenes, tās liek apmēram tāpat kā šie stādi auguši audzētavā.
-
Augļu koku stādus, kas potēti uz sēklaudžu potcelmiem, stāda, lai potējuma vieta būtu gandrīz ar augsnes virskārtu. Smagās, mālainās un slapjās augsnēs stādot potējuma vieta jāatstāj 2-3 cm virs zemes, lai neizsustu. Vieglās, smilšainās augsnēs potējuma vieta var būt nedaudz zem augsnes virskārtas, lai samazinātu potcelma atvašu veidošanos.
-
Augļu kokus, kas potēti uz augumu samazinošiem potcelmiem (p. pus pundur un pundur ābeles) stāda, lai potējuma vieta atrastos 5 – 10 cm virs augsnes vai mulčas kārtas.
Pamatprincipi
Stumbrs. Vadzars. Skeletzars...
Stumbrs. Augļkopībā ar to saprot koka nezaroto daļu no sakņu kakla līdz vainagam.
Vadzars ir stumbra turpinājums, uz kura izvietojas pamatzari jeb skeletzari un klājzari. Vadzara augšējā daļa ir koka galotne.
Svarīgākais jautājums - KĀPĒC?
-
No koka jāiegūst agra raža – ja ne pirmajā gadā, tad, piemēram, ābelēm otrajā vai trešajā gadā noteikti;
-
Ražai jābūt pietiekami lielai un tās kvalitātei labai ne tikai pirmajos gados, bet daudz ilgāk.
Stādīšana
Kokiem uz augumu ierobežojoša potcelma
Ja augļu koks ir ar tā augumu ierobežojošu potcelmu (visbiežāk ābelēm), tas stādāms tā, ka potējuma vieta ir virs augsnes, mulčas, zemsedzes un nekad netiks apbērta. Potējuma vietai jābūt 5 -10 cm virs augsnes.
Kokiem uz sēklaudža potcelma
Izvēloties augļu koku stādu viengadīgu (vicu) vai divgadīgu ar ieveidotiem vismaz diviem pamatzariem uz sēklaudžu potcelma, tas stādāms nedaudz iedziļinot augsnē potējuma vietu. Tas palīdzēs mazināt potcelmu atvašu veidošanos.
Kad stāds sarūpēts un tam vēlamajā augstumā ir tikai viens atbilstošs sānzars, tas jāgriež nost un koks jāveido tāpat kā nezarota vica.
Tā īsināma apmēram 1m augstumā virs zemas, vicu nogriežot uz pumpura.
Ja iestādīta nezarota vica, tai neļauj pirmajā gadā ziedēt un ražot
Dzinumu īsināsanu veic ar mērķi panākt zarošanos, kā arī veicināt augšanu. Visviežāk īsina iepriekšējā gada dzinumu (pieaugumu).
Jo spēcīgāk un vairāk tiek apgriezts (īsināts), jo spēcīgāka augšana tiek panākta. To var izmantot, lai spēcinātu kādu vājāk attīstītu zaru, to apgriežot. Savukārt no spēcīgu dzinumu, spēcīgas (intensīvas) apgriešanas vajadzētu atturēties, jo panāks tikai pretējo – spēcīgu augšanu un dažu spēcīgu stāvu dzinumu veidošanos.
Krūmogulājus kā jāņogas, upenes un ērkšķogas jāstāda rudenī vai pavasarī pēc iespējas agrāk
Šos augus tāpat kā citus, kurus pavairo ar augu daļām kā spraudeņiem, var stādīt nedaudz dziļāk kā tie auguši stādaudzētavā. Tas ļaus no dzinumu pumpuru vietām veidoties papildus saknēm.
Kopšana
Rindstarpās vēlams regulāri pļauts zālājs. Zālājam jābūt labi koptam un augu sastāvā daudzveidīgam, jo tikai tā var nodrošināt augiem vajadzīgo barības elementu piesaisti, piemēram, ar tauriņziežiem, vai pacelt barības elementus no dziļākiem augsnes slāņiem
Augļu koku apdobēm vasaras pirmajā pusē, jo sevišķi jaunā dārzā, jābūt brīvām no apauguma. Augļu koku apdobei vajadzētu būt 1,3 m platai, mazāk auglīgās augsnes apdobes platums var būt pat līdz 2 m.