Ikšķiles Brīvās skolas dārza plāns
Ikšķiles Brīvai skolai pirms sešiem gadiem piešķirtā zeme sastāvēja no daudziem bijušajiem mazdārziņiem, kur katrā bija pa šķūnītim, siltumnīcai vai gruvešiem, augļu kokiem un krūmiem. Tagad pēc sešiem gadiem, pateicoties kopējās talkās ieguldītajam darbam, dārzs ir sakopts. Teritorija ir atbrīvota no liekā un šeit zaļo zāle un plaukst veselīgi augļu koki un krūmi, lieli lapu koki un dažas egles. Taču vislielākais darbs ieguldīts, lai izveidotu ražojošu dārzu, kur aug lielākā daļa no skolas pusdienu dārzeņiem un augļiem. Tā kā teritorija ir plaša un sadrumstalota, šeit galvenais uzdevums bija sakārtot dārzu pa zonām un izveidot celiņus, lai dārzs iegūtu struktūru.
Skolas dārza zonas:
-
Priekšdārzs
-
Iekšpagalms
-
Saimniecības zona
-
Bērnu aktīvā zona
-
Ražojošā zona
PRIEKŠDĀRZS skolas dārzam ir pavisam šaura zona starp skolu un ielu. Šeit ir vieta agrajām sīpolpuķēm, ziemcietēm un vertikāliem kadiķiem. Skolas dārzu īpatnība ir tā, ka, lai vecāki un bērni redzētu ziedu krāšņumu, ir jāizvēlās pavasarī un rudenī ziedošus augus, vasaras ziedus nebūs kas aplūko brīvdienu laikā.
Kā priekšdārzs atzīmēts arī zāliena laukums dienvidrietumu stūrī, kur aug puķu pļava un izvietots vides objekts. Šī vieta rezervēta iespējamai skolas piebūvei.
IEKŠPAGALMS. Skolas pagalmu ieskauj trīs ēkas- skola, nojume un atjaunotā ēka, kurā ir gan kafejnīca, gan klases, gan saimniecības daļa. Šeit liela nozīme ir kustības organizēšanai, ko var paveikt ar celiņiem un laukumiem. Galvenā kustība ir no skolas pagalma durvīm uz jauno ēku, uz sporta laukumu, uz spēļu laukumiem un uz dārzu- faktiski visos virzienos. Te, pie skolas durvīm, īsti vietā būtu no krāsaina bruģakmens iezīmēti debespušu virzieni- kompass, kas būtu saistoši gan bērniem, gan pieaugušajiem. Tepat laukuma malā pie spirāldobes kā papildinājums kompasam- ir jau izveidots stabs ar dārza objektu virzienu rādītājiem.
Iekšpagalma tālākā daļa ir nedaudz piesegta no ielas ar vīteņaugu režģi, jo tā ir vieta, kur svinēt svētkus un atzīmēt skolas notikumus. Šeit, esošai nojumei piebūvējot tikpat lielu apjomu klāt, izveidotos ērta un pietiekami liela ārtelpas zona zem jumta. Nojumes priekšā ir bruģēts laukums, bet aiz tās vieta saulgriežu ugunskuram.
SAIMNIECĪBAS ZONA. Skolas dārza plānojumā saimniecības ēkas piebūve un pagrabs atrodas dārza vidū, tādēļ ir apgrūtināta piekļuve ar transportu. Šeit risinājums ir izbūvēt stabilu, šķembotu laukumu, kurā iesēt zāli un kopt kā parastu zālienu. Tādā veidā ikdienā šeit būtu glīts zāliens, bet, pievedot malku vai granulas, smagais transports neatstātu zālienā risas un neveidotos dubļi. Saimniecības zonā ir izvietoti lietusūdens savākšanas konteineri, kas savāc ūdeni no jumtiem un ar šo ūdeni bērni var laistīt dobes un mazgāt rokas. Blakus pagrabam brīvajā laukumā paredzēts piebūvēt šķūnīti, kur novietot dārza inventāru. Gan pagraba augšējo daļu, gan šķūni vajadzētu projektēt un pārbūvēt kā vienu saskaņotu ēku.
Šķembots ceļš ar zālienu- nosprauž un sagatavo ceļa un laukuma vietu vajadzīgajos līmeņos, ievērojot ūdens tecēšanas virzienus no mājas, noņem velēnas kārtu un izved- to var kompostēt un izmantot dārziņam. Tālāk atlikušo auglīgo augsni noņem 20cm zem nospraustā līmeņa un noved malā, atved šķembas (20-40mm frakciju) un sajauc ar augsni ¼ (augsni no tā atstājot ceturto daļu), izlīdzina un pieblietē. Pa virsu sēj izturīgu zāliena sēklu maisījumu (pļavas skarene 40%, sarkanā auzene 20%, aitu auzene 20%, ganību airene 20%). Ieaugšanās periodā vēlams regulāri laistīt, vēlāk 1 reizi nedēļā jāpļauj, tas būs izturīgs, mitrumu caurlaidīgs segums, kur neveidosies dubļi un risas no smagā transporta.
AKTĪVĀ ZONA sadalās divās daļās- viena, tālākā daļa, ir pļauts zāliena laukums, kas tiek izmantots sporta stundās, ar futbola vārtiem un volejbola tīklu. Šeit ir arī uzbērts kalniņš, kur bērniem rāpties un ziemās šļūkt pa sniegu. Savukārt otra daļa ir tuvāk skolai un šeit bērni nāk starpbrīžos, sadalās mazo bērnu laukums ar smilšukasti un lielo bērnu laukums ar “Meža kaķa” trasi, Saulesdārzs ar skolēnu dobēm un krūmājs, kur ierīkot slēptuvītes. Šī dārza daļa ir ar 3m kritumu uz ielas pusi, tādēļ ziemā ir laba vieta slēpošanai un ragaviņām
Saulesdārzs - Izvēlētā saules formas dobe, ietver sevī daudz simboliskās nozīmes- tas ir dzīvības un mūžīgās kustības simbols.
Saules gaisma simbolizē iedvesmu un garīgu vērojumu.
Apaļa, liela dobe ar taciņām pa vidu, saulainā, no vējiem pasargātā vietā ir izveidota, lai skolēni sētu, stādītu, vērotu augu augšananas procesu un piedalītos gan ravēšanā, gan laistīšanā. Katram skolēnam, kas izrāda interesi kaut ko izaudzēt pats savām rokām, tiek ierādīta sava vietiņa dobē, kur to darīt. Tepat netālu atrodas lietusūdens svākšanas konteineri, no kuriem ērti ņemt ūdeni augu laistīšanai un pēc darbošanās nomazgāt rociņas. Saulesdārzs atrodas aktīvajā rotaļu zonā blakus “Meža kaķa trasei”, lai vienmēr varētu garām skrienot aplūkot savu un kaimiņu dobīti.
RAŽOJOŠĀ DĀRZA ZONA. Faktiski visā skolas dārza teritorijā ir atrodami augi, kas dod ražu, piemēram, pie mazo bērnu laukumiņa aug krūmmellenes, pie “Meža kaķa” trases- aveņu rinda, visā dārzā ir ābeles un ķiršu koki, takas malās zemeņavenes un rabarberi, ko bērni var nobaudīt garām skrienot. Tomēr galvenā sakņu un augļu dārza zona ir teritorijas rietumu pusē un tālākajā ziemeļu galā. Šeit ir gan paugurdobes, gan mulčētas dobes ar jauktiem stādījumiem, gan kartupeļi sienā.
Lai šie visi augi labi justos un augtu dārza ziemeļrietumu robeža tiek nostādīta ar augstiem krūmiem, piemēram, lazdām un irbenēm, kas veidotu vēja aizsargbarjeru un daļēji pasargātu augus no salnām. Gar vairākām citām dārza robežām tiek atstāti esošie kārkli, lai saglabātu dabas daudzveidību un būtu mājvieta gan ežiem, gan ķirzakām, gan krupjiem- tie visi ir dārzam draudzīgi iemītnieki, kas palīdz apkarot kaitēkļus.
Tāpat dobēs visā ražojošā dārza teritorijā var izvietot kukaiņu mājas un sastādīt aromātiskos un nektāraugus derīgo kukaiņu un tauriņu pievilināšanai. Dārzā esošo koka celmu var pārveidot par putnu dzirdinātavu. Pagraba pažobelē savukārt ir laba vieta sikspārņu mājai. Tā kā dārza ziemeļu daļā ir noplicināta augsne, šeit ir laba vieta, kur veikt pētījumu ar salmu mulču- vērot kā mainās augsnes auglība mulčējot. Tādejādi dārzs kļūst par dzīvu teritoriju, kur augu un dzīvnieku sabiedrības sadarbojas viena ar otru un tā rezultātā iegūstam veselīgu dārzu.
Plānu un aprakstu sagatavoja sertificētas permakultūras dizaineres Daira Kiļupe un Guna Zālamane un ainavu arhitekte Ingūna Šternberga