Vēja barjera

Lai veidotu dārza mikroklimatu, ļoti svarīgi aizsardzība no valdošiem vējiem.

Vēja aizsargstādījumos piemērotas ātraudzīgas koku un lielu krūmu sugas, kam smalks zarojums un lapas izveidojas pavasarī agri un ātri, bet rudenī saglabājas iespējami ilgi. Visefektīvākā būs lielu koku rindas, kas abās pusēs papildināta ar zemāku koku un lielu krūmu stādījumiem, kas dzēš vēju un izkliedē to. Jāizvērtē arī plānoto koku un krūmu sakņu sistēma un to agresivitāte, lai tie ar sakņu sistēmu nenomāc joslai tuvāk augošos stādījumus.

 

Stādījumi nav obligāti jāstāda vienā garā rindā, veidojot "mūri", tos var stādīt arī pa atsevišķi veidotām koku un krūmu grupām. Tādejādi panākot ainaviskāku skatu un netraucējot kaimiņiem, ar ko jārēķinās, jo jebkurš koks met ēnu.

 

Stādījums pasargā joslu, kas ir 2-5 reizes platāka par barjeras augstumu. Tas nedrīkst būt kā blīvs mūris, lai neveidojas gaisa virpuļi dārza zonā. Caur barjeru vajadzētu izkļūt, līdz 20% gaisa plūsmas. Stādījumu būtu ieteicams veidot arī kā viļņveida vai liektu līniju, lai sadalītu vēja plūsmu, dažādos virzienos.

Vēja barjerām labi piemērotas ir lazdas – ātri aug, ražo riekstus un materiālu augu balstiem. Lazdas kalpos ne tikai kā vēja barjera, bet būs gardi našķi bērniem (rieksti).

Lazdas ir vienas no agrīnākajiem ziedētājiem pavasarī, tomēr šo dekorativitāti noteikti pārspēj gastronomiskais aspekts.  Vizuāli gandrīz neatšķiramas no parastajām lazdām ir šīs sugas un Lamberta lazdas (Corylus maxima) šķirnes ar lieliem riekstiem.