Augsnes līdzsvarošana
 |  |  |
|---|---|---|
 |  |  |
 |
Augsne – dabas veidota sistēma
Zem mūsu kājām ir plaša acīm neredzama pasaule ar iemītniekiem, no kuriem ir atkarīga mūsu labklājība – kukaiņi, tārpi, baktērijas, sēnes, aļģes un citi dzīvie organismi. Jo lielāka ir augsnē mītošās dzīvības daudzveidība, jo veselīgāka un bagātāka ir augu valsts. Plašs augu klāsts pievilina vairāk kukaiņu, tie savukārt nodrošina barību un patvērumu putniem un citu dzīvu organismu kopumam.
Augsnes organismi pārstrādā augu atliekas radot daudz pārpalikumu, kas atkal kļūst par barību augiem. Kad nokrīt un samirkst lapa, tās sadalīšanu uzsāk baktērijas, vēlāk piesaistās sēņu sporas. Sēnes ir svarīgi lignīna ( izturīgas molekulas, kas padara koku stipru) noārdītāji. Kad lietus un mikroorganismi, kas barojas ar lapu, ir padarījuši to mīkstu, pievienojas lielāki radījumi – tūkstoškāji, mušu kāpuri, lēcastes un citi primārie noārdītāji, kas ēd un saplosa lapu sīkās druskās. Augsnes organismi barojas un izvada atkritumu vielas, kas tālāk ir barības vielas citiem. Piemēram, ja uz 1 m² ir 100 slieku, tad gada laikā tās uz 1 hektāru pārstrādā apmēram 70 tonnas augsnes, no kurām 20 tonnas iznes augsnes virspusē kā ekskrementus jeb biohumusu. Ērces, kāpuri un citi bezmugurkaulnieki, kas barojas ar lapu, atstāj aiz sevis daudz ekskrementu, kas atkal ir barība citiem noārdītājiem. Kad augsnē mītošie dzīvnieciņi ir sadalījuši lapu mikroskopiskās daļiņās un ekskrementos, nāk otrais baktēriju un sēņu vilnis, kas barības vielas pārstrādā augiem uzņemamā formā un veido augsnes struktūru. Baktērijas izdala vaskus, gēlus un sveķus, kas satur kopā augsnes daļiņas, kuras ieskauj sēņu hifas un salipina kopā citu ar citu. Mikrobiālās vielmaiņas blakusprodukti un organisko vielu atlikumi pasargā augsni no izžūšanas un ļauj tai saturēt lielu daudzumu ūdens. No augu viedokļa, augsnes organismu galvenā loma ir sadalīt vielas, ko augi nevar uzņemt paši, un pārveidot tās par barības vielām, ko tie var viegli uzsūkt. Sēnes, baktērijas un citi augsnes organismi izdala antibiotikas, vitamīnus, fermentus un citas vielas, kas pasargā augus arī no slimībām. Augi iegūst bagātīgu uzturu, absorbējot pārpalikuma barības vielas, kas rodas augsnē mītošo organismu dzīves ciklos. Pareizi koptā dārzā augsnes organismi radīs visu, kas augiem nepieciešams, tā ir perfekta, dabas veidota sistēma.
Rakt vai nerakt?
Uzarot vai uzrokot augsni, tajā nonākušais skābeklis liek aktivizēties mikroorganismiem, kuri pastiprināti barojoties, izdala vairāk barības vielu, nekā augi spēj patērēt. Turklāt tiek sagrauta augsnes struktūra. Atlikušās barības vielas aizskalo lietus. Šim ciklam atkārtojoties, augsne kļūst aizvien nabadzīgāka. Organisko vielu, augsnes organismu daudzums un ūdensietilpība tajā samazinās. Nabadzīgās un noplicinātās augsnēs mikroorganismi ir izsalkuši, tie satver barības vielas pirmie. Augu attīstībai pietrūks barības elementu. Minerālmēslojuma lietošana sasāļo augsni un arī samazina dzīvības daudzumu tajā.
Augsnes mulčēšana
Tā ir variācija par tēmu – kā daba veido augsni, noārdot organiskos atlikumus. Mulčējot tiek nosegta augsne, samazinās ūdens iztvaikošana un temperatūras svārstības, tiek papildināts organiskās vielas daudzums augsnē. Augsni var mulčēt ar dažādiem materiāliem, tomēr augsnes organismu līdzsvarotai darbībai nepieciešama mulča ar oglekļa-slāpekļa attiecību 20-30 pret 1. Daba augsnei to nodrošina ar augu un dzīvnieku atliekām. Šo dabas modeli dārzā mēs varam atdarināt ar augsnes mulčēšanu.
Visvienkāršākais veids un mūsu praksē par labāko atzītais veids ir mulčēt ar sienu. Tas ir viegli pieejams, ar labu oglekļa-slāpekļa attiecību, ātri sadalās un nav apstrādāts ar agroķīmiskām vielām. Nevajadzētu baidīties no pļavas augu sēklām. Ja mulčas slānis ir pietiekami biezs, tās neuzdīgs. Izņēmums varētu būt liela auguma spēcīgi augi - zirgskābene un latvānis, bet liekot mulču tos viegli pamanīt un izņemt. Ja nezāle ir izaugusi, tās virszemes daļu nogriež augšanas punktā, atstājot saknes zemē kā organisko mēslojumu. Saknēm satrūdot, veidojas kanālu sistēmas, kurās ieplūst gaiss un ūdens.
Salmos oglekļa attiecībā pret slāpekli ir daudz vairāk, tāpēc tie lēnāk sadalās. Tā kā labība augšanas periodā tiek apsmidzināta ar dažādām agroķīmiskām vielām, tai skaitā ar herbicīdiem, piemēram, raundapu, mulčējot viss šis ‘’kokteilis’’ nonāk augsnē. Mūsu praksē pārbaudīts, ka visas dārza sezonas laikā salmi nesadalās un slikti saglabā augsnes mitrumu.
Koksnes mulča – oglekļa attiecība pret slāpekli tajā var būt pat 100 līdz 300 reizes lielāka nekā augsnes organismiem optimāli nepieciešams. Sadalot šo mulču, augsnes organismi patērēs visu augsnē pieejamo slāpekli, neatstājot to augiem. Mūsu praksē iegūtā pieredze ir negatīva. Pēc lapu koku mulčas lietošanas ražu bija grūti ieraudzīt, zemes auglības atgūšanai bija nepieciešami trīs gadi.
Kartons un avīzes – ļoti augsts oglekļa saturs attiecībā pret slāpekli. Ražošanas procesā pievienotā līme, papīra balinātāji, krāsas un piedevas nonāk augsnē. Praksē pārbaudīta topinambūru audzēšana, mulčējot ar kartonu – raža bija uz pusi mazāka nekā siena mulčā augusī.
Kā to darīt?
Augsni apkārt daudzgadīgajiem augiem, stādījumiem un sējumiem nosedz ar 15-20 cm biezu siena slāni. Liela auguma daudzgadīgajiem augiem, krūmiem un kokiem slānis varētu būt pat 40 cm biezs. Vasaras laikā siens sasēdīsies, iespējams, vajadzēs to papildināt.
Mulčējot kokus un krūmus, ap stumbru nepieciešams atstāt apmēram 5 cm brīvu telpu, lai peles, citi kaitēkļi un pelējums nebojātu mizu. Koku un krūmu apdobes labāk ir veidot no lapām, jo tāds ir dabas modelis. Rudenī biezā slāni saliktas tās neaizpūš vējš, augu saknes tiek pasargātas no sala. Pavasarī liktas lapas ir pārāk irdenas un nepilda savu funkciju. Ja nepieciešams, pavasarī papildus mulčē ar citiem materiāliem.
Mulčēšana siltumnīcā
Siena mulču Ieteicams lietot arī siltumnīcās, jo tas samazinās ūdens iztvaikošanu, temperatūras svārstības augsnē, kā arī pabaros augsnes organismus. Mulčējot tomātu stādus, augsni noklāj līdz stumbram, ap gurķu un bazilika stādiem atstāj nelielu brīvu laukumu. Lai uzlabotu temperatūras režīmu pavasarī un pagarinātu augu veģetācijas periodu rudenī, virs siena kārtas var nolikt tumšus akmeņus, kuri dienā uzkrāj siltumu, bet naktī to atdod. Karstā laikā tos apklāj ar sienu vai zāli – izslēdz apkuri.
