©2018 by Skolu dārzi

Komposta veidošana

Komposts ir dārznieka ‘’melnais zelts’’. Tas pārstrādā organiskos atkritumus, veido auglīgu humusu un pavairo augsnē dzīvojošo organismu daudzumu.

Izšķir divus kompostēšanas veidus:

  1. Karstā kompostēšana – kaudze ir jāsakrauj vienā paņēmienā, vismaz 1m³ liela. Mazāka izmēra krāvums nenodrošinās nepieciešamo temperatūru kaudzē. Dažās dienās kaudze uzkarsīs līdz 65°C, kas nepieciešami, lai iznīdētu sēklas.

  2. Aukstā kompostēšana – kaudzi var kraut arī pamazām, trūdēšanas process noritēs stipri lēnāk.

Ko likt komposta kaudzē?

Visus organiskos materiālus, kas saimniecībā ir pieejami. Katram materiālam ir sava slāpekļa un oglekļa attiecība, tomēr mikroorganismu optimālai darbībai ir nepieciešama proporcija 30:1. Lai atvieglotu kaudzes kraušanas procesu un rosinātu jūs darboties, visus materiālus iedalām:

*brūnajos – tie vairāk satur oglekli, piemēram, siens, salmi, rudens lapas, zāģu skaidas, nokaltuši augu stublāji, kartons;

*zaļajos, kas vairāk satur slāpekli, piemēram, svaiga zāle, zaļās augu daļas, kafijas biezumi, dārzeņu un augļu atlikumi, kūtsmēsli.

                Lai nodrošinātu gaisa piekļuvi, kaudzes apakšā liekam cietākus stublājus vai nelielus zarus. Tālāk liekam, kādu no brūnajiem materiāliem, pēc tam zaļo. Katrs slānis ir 15 cm biezs. Kafijas biezumus kaudzei tikai pārkaisa. Ja kūtsmēslus liek uz skaidu slāņa, to biezums būs 15cm, ja uz siena slāņa – apmēram 5 cm. Kraujot kaudzi, abu veidu materiālus liek pamīšus. Starp slāņiem pievieno arī dažas saujas komposta, lai papildinātu ‘’iedzīvotāju’’ skaitu un veicinātu sadalīšanos. Vēlams pievienot arī nedaudz meža augsni, lai ienestu kompostā sēņu sporas. Sekmīgai noārdīšanās procesa norisei nepieciešams skābeklis, tāpēc starp slāņiem pāris vietās liekam nedaudz topinambūru vai citu augu cietos stublājus ar dobju vidu. Var izmantot arī tievākus lapkoku zarus

Katru no slāņiem samitrina ar ūdeni, bet nepārlej. Kaudzei pēdējo pārliek brūno materiālu apmēram 20 cm biezumā. Komposta veidošanās laiks ir atkarīgs no gaisa temperatūras.

Mulčējot kokus un krūmus, ap stumbru nepieciešams atstāt apmēram 5 cm brīvu telpu, lai peles, citi kaitēkļi un pelējums nebojātu mizu. Koku un krūmu apdobes labāk ir veidot no lapām, jo tāds ir dabas modelis. Rudenī biezā slāni saliktas tās neaizpūš vējš, augu saknes tiek pasargātas no sala. Pavasarī liktas lapas ir pārāk irdenas un nepilda savu funkciju. Ja nepieciešams, pavasarī papildus mulčē ar citiem materiāliem.

Mulčēšana siltumnīcā

Siena mulču Ieteicams lietot arī siltumnīcās, jo tas samazinās ūdens iztvaikošanu, temperatūras svārstības augsnē, kā arī pabaros augsnes organismus. Mulčējot tomātu stādus, augsni noklāj līdz stumbram, ap gurķu un bazilika stādiem atstāj nelielu brīvu laukumu. Lai uzlabotu temperatūras režīmu pavasarī un pagarinātu augu veģetācijas periodu rudenī, virs siena kārtas var nolikt tumšus akmeņus, kuri dienā uzkrāj siltumu, bet naktī to atdod. Karstā laikā tos apklāj ar sienu vai zāli – izslēdz apkuri.

This site was designed with the
.com
website builder. Create your website today.
Start Now