Krūmogulāju stādīšana un kopšana
Krūmogulājus kā jāņogas, upenes un ērkšķogas jāstāda rudenī vai pavasarī pēc iespējas agrāk – tikko zeme atkususi un pumpuri vēl nav izplaukuši.
Šos augus tāpat kā citus, kurus pavairo ar augu daļām kā spraudeņiem, var stādīt nedaudz dziļāk kā tie auguši stādaudzētavā. Tas ļaus no dzinumu pumpuru vietām veidoties papildus saknēm.
Pēc iestādīšanās kā viengadīgu stādu tā arī divgadīgu ar vairākiem dzinumiem apgriež. Dzinumus īsina atstājot virs zemes kādus četrus tā pumpurus. Šādi tiks veicināta stāda ieaugšanās, augšana un zarošanās.
Lai krūmogulāji bagātīgi ražotu, ogu ķekari būtu gari un ogas lielas, nodrošināms labs jauno dzinumu pieaugums katru gadu:
-
Upenēm regulāri izgriežami novecojuši 5 – 6 zari, kuri jau sasnieguši sešu gadu vecumu. Katru gadu izgrieztos zarus aizvieto ar jauniem spēcīgākajiem kakleņu dzinumiem. Izgriežami vai atjaunojami uz augšup vērstu sānzaru jaunākie nolīkušie zari. Izgriežami vājākie dzinumi. Vislabāk krūmus atjaunot pēc ražas vākšanas.
-
Jāņogām izveidojami vairāki pamatzari, uz kuriem katru gadu atjaunojami ražojošie sānzari. Atstājot vien pāris pumpurus pie zara pamata, tos līdz pamatzaram izgriež uzreiz pēc ražas vākšanas. Uz pamatzara tai pat laikā atstāj jaunos viengadīgos sāndzinumus, kuri līdzīgi atjaunoti iepriekšējā vasarā. Pumpuri pie jauno dzinumu pamatnes veidos ziedus un ražu. Jo tuvāk pie pamatzara veidojas raža, jo tā var būt kvalitatīvāka. Pamatzari jāņogām var kalpot pat desmitgadus un vairāk.
-
-
Ērkšķogām regulāri izgriež nolīkušos zarus līdz augšup vērstam jaunākam sānzaram. Veidojot ērkšķogas var rīkoties līdzīgi jāņogām.